Kas ir draudze?

Draudze ir Dieva izredzēti, aicināti un sapulcēti cilvēki, kuri savā ticībā vēlas sekot Dieva aicinājumam Jēzū Kristū, kas izteikts Vecās un Jaunās Derības Svētajos Rakstos. Draudze apvieno kristiešus, kuri ir kristīti Trīsvienīgā Dieva (Tēva un Dēla un Svētā Gara) vārdā.

Ropažos (senais nosaukums - Rodenpois) kristīgas draudzes pirmssākumi meklējami līdz ar Zobenbrāļu ordeņa pils celtniecību. Draudzes koka dievnams pirmoreiz rakstos minēts 1320.gadā ordeņa pils celtniecības gaitā.

Vizitācijā 1630.A.D. ierakstīts, ka baznīca sakritusi, mācītāja māja izpostīta un mācītāja nav. Tajā laikā plašajā Rīgas ziemeļu pievārtē - Ādažos, Carnikavā, Daugavgrīvā un Ropažos kalpo viens vienīgs mācītājs Frīdrichs Mēnijs (Menius), pazīstms kā pirmais, kurš iespiedis latviešu tautasdziesmu "Manne Balte Mamelyt.." (1632.g.).

1775.g. Ropažos uzcelta koka baznīca. Tās vietā 1893.g. jauna mūra baznīca ar 400 sēdvietām. 1913.g. pārbūvēts altāris, iesvētīts 28.07.1913.

Draudzes lūgšanas nams Zaķos (Valdenrōdē) gājis bojā kara apstākļos 1917.g.

No 1703.-1877.g. Ropažu draudze bijusi savienota ar Allažu-Vangažu draudzi.

1931. gadā pa pusei izjukušajā draudzē kalpošanu sāk  mācītājs Jānis Rozentāls. Statistikas dati par 1938.g.: 2780 draudzes locekļi, 35 kristīti, 22 iesvētīti, 11 pāri laulāti, 49 apglabāti.
1944. gadā mācītājs emigrē uz Vāciju, taču Ropažu draudze turpina pastāvēt. 1990-to gadu sākumā draudze (vidēji 5 līdz 10 cilvēki) pulcējas Ropažu kapu mājā.

1944.gadā pēc šāviņa trāpījuma tornī divnams izdega. Draudze celtni un iekārtu atjaunoja un dievkalpojumi tajā notika līdz 1954.gada Lieldienām, kad dievnamu draudzei atņēma padomju okupācijas vara. Skaistais dievnams tika pašu ropažnieku spēkiem izlaupīts un nopostīts, pārvēršot to drupās.

Daudzus padomju okupācijas gadus draudzes dievkalpojumi notika Ropažu kapu mājā.

1997.gadā atjaunojas draudzes dievkalpošana dievnama drupās.

 

Ropažu draudzes mācītāji

1630.-1631. māc. Frīdrchs Mēnijs (Menius)

1817.-1823. māc. Jūlius Valters (Walter, 1794.-1834.)

1873.-1904. māc. Eduards Pōrts (Pohrt, 1842.-1904.)

1906.-1919. māc. Kārlis Bērziņš (1862.-1919.), miris 08.04.1919.

1919.-1925. vikārs Ludvigs Ādolfs Bērziņš (1874.-1925.) no Allažu-Vangažu draudzes. Vikarē arī citi mācītāji - O.Kraulis, V.Rozenieks jr u.c.

1931.-1944. māc., LU TF mācībspēks Jānis Rozentāls. 1944.gadā emigrē uz Vāciju.

pēc 1944.g. māc. Romāns Šmits (1902.-1978.)

1978.-... māc Artūrs Zoldners (1906.-.....)

1997.-2000. māc. Almārs  Lavrentjevs

2000.-2004. evaņģēlists Atis Grīnbergs

2004.-2008. māc., Lutera Akadēmijas pasniedzējs Juris Uļģis

Vienu gadu draudzes mācītāja vieta ir vakanta, mācītāja pienākumus pilda vikārs Anatolijs Sviķis

2009.-2022.10. māc. Krišjānis Bulle

‌No 2022.gada oktobra draudzē kalpo mācītājs Rolands Pētersons un evaņģēlists Intars Putniņš